Džungļu likums sporta klubā? :)

Kā man sokas šonedēļ? Ar sportu viss pēc plāna, bet ar ēšanu gan jāpiebremzē, esmu nedaudz palaidusies. First goes first - vispirms par manu ēdienkarti. Jūtu, ka esmu sākusi ēst vairāk un mazāk kontrolēju apēsto. Nezinu, vai tas dēļ pagājušas nedēļas nogales atkāpšanās no režīma vai vienkārši jūtos nedaudz nogurusi. Šobrīd man blakus ir puslitrs tējas ar citronu, kas mani priecē, jo zinu, ka ļoooti svarīgi ir uzņemt daudz šķidruma. Šodien brokastīs bija viens putotā jogurta nektarīnu deserts (nav tā labākā lieta!), pusdienās neliela porcija salātu ar vistu akniņām, tomātu, gurķi, olām, kā arī nedaudz vēlāk pusotrs biezpiena plācenis ar krējumu, un balta kafija bez cukura. Pēc sporta nodarbībām apēdu vienu hurmu (!!). Nu ko tagad mēģinu laboties ar tēju. :) Plus vēl viens garšīgs banāns. Bet, kas ir dikti labi, tagad vēsā mierā eju uz Maximu un varu paiet garām saviem iepriekš iemīļotajiem mafiniem, tāpat dažādiem citiem kārumiem. Nu jau pāris dienas visai stabili man turas 77kg. Svars nekrītas un zinu, ka vienkārši vairāk jāierobežo sava ēšana un vairāk H20. 

Un tagad par sportošanu. Pirmdien biju uz Slow and Strong pie treneres Annas, otrdien uz tāda pašu nodarbību, bet pie Sanda. Ļoti interesanti, kā viena un tā pati nodarbība pie dažādiem treneriem atšķiras. Katram ir savs pasniegšanas veids un savs vingrojumu komplekss, ko sniegt savai grupai, bet nodarbības būtība, neskatoties uz to, saglabājas viena un tā pati - vingrojumi jāpilda lēnām un tā teikt, pamatīgi, īpaši daudz izmantojot savu līdzsvara izjūtu. Slow and strong vairāk piedomāju par to, cik labi un pareizi pildu katru kustību, par sava ķermeņa sajūtām, par pareizu elpošanu. Ir jāatslēdz savs prāts no ikdienas rūpēm un jāvelta šīs 55 min sava ķermeņa fiziskās formas uzlabošanai. Tas jau, protams, jādara ikvienā treniņā, bet jūtu, ka šajās nodarbībās tas ir īpaši svarīgi.

Šovakar biju uz Stepu pie Sanda. Kaut kā man nepadevās šoreiz tik labi izpildīt sniegto kombināciju uz stepa platformas. Sākums bija ok, bet jau pa vidu es sāku jaukties un nekādi nevarēju atcerēties mācītos soļus. Un jo vairāk es uz sevi dusmojos, jo man mazāk sanāk. Te pēkšņi sievietei, kas bija man priekšā laikam kājas muskuli sarāva, kādu brīdi viņa uz vietas vēl soļoja, bet vēlāk "izstājās". Šodien grupā bija arī viens "jauniņais". Meitene visādi centās turēt līdzi, brīžam arī izdevās. Pēc kāda laika skatos, ka viņa pazudusi, bet steps stāv savā vietā. Līdz ieraugu, ka  zāles malā, kur viens uz otra salikti aerobikas paklājiņiem, kāds guļ. Pareizāk gan ieraugu tikai kāda kājas. Nabaga meitenei laikam bija par lielu slodzi, pārcentās un nu apgūlās atpūsties. Pirmo reizi gan ko tādu redzu! Pēc laika viņa atkal atguvās un turpināja. Jāsaka, ka man aptuveni nodarbības vidū jau gribējās iet prom, jo nekādi neizdevās man visa kombinācija. Bet, lai vai kā, tikai vienu reizi esmu aizgājusi nodarbības vidū un tas bija dēļ paviršās un neprofesionālās trenera attieksmes dēļ citā sporta klubā. Galu galā saņēmos, sakoncentrējos un.. man izdevās. Beidzot prātā saliku kopā visas kustības un "aiziet"! Nodarbības beigās biju lepna ar sevi, ka nepadevos, bet pārvarēju sevi. Labs darbiņš, kas padarīts!

Labels: , ,