Tā kā trīs dienas pēc kārtas
šonedēļ biju uz nodarbības, kas vērstas vairāk uz spēku, izlēmu, ka šodien
aiziešu uz kādu mierīgu treniņu, kas vairāk būtu uz stiepšanos, muskuļu
nostiprināšanu. Zinu, ka vislabākos rezultātus var sasniegt kombinējot
nodarbības. Ieskatījos sarakstā un izvēle krita par labu kalanētikai. Sportimā
uz šo nodarbību vēl nebiju bijusi. Kalanētikā, manuprāt, īpaši raksturīgs, ka katrā vietā
to pasniedz savādāk, tāpēc bija īpaši interesanti, ko piedāvās trenere
Arina.
Kalanētika - speciāli izstrādāts komplekss, kura
pamatā ir vairākkārtēja vingrojumu izpilde, kombinējot statisko (saglabājošo)
un dinamisko slodzi un muskuļu izstiepšanu.
Ierados ar domu, ka nu tā pa
vieglo pastiepšos, pavingrošu, pilnīgi droši nostājos pirmajā rindā, jo jutos
par sevi pārliecināts "sportists" un, tā kā jauna nodarbība priekš
manis, gribēju būt droša, ka visus vingrojumus, vērojot treneri, precīzi
izpildīšu. Sākumā iesildīšanās - te nu viss bez problēmām. Kārtīgi
noskaņojamies un sagatavojam prātu un ķermeni.
Līdz ar pirmajiem vingrojumiem
saprotu, ka tik viegli te nu viss nebūs. Jāizstiepj roka augšā, tā teikt, no
pleca. Kā trenere skaidro, iedomājieties, ka esat ziedlapiņa, kas vieglītēm
veras un stiepjas pretī debesīm, un cenšamies visa grupa tā draudzīgi it kā aizsniegt griestus. Trenere
vēl pienāk pie manis un norāda, kā precīzi jāstiepjas. Un tad seko daudzi
līdzīga veida vingrojumi, kas it kā no malas liekas ļoti jau nu vienkārši, bet, tā
kā katrā vingrojumā jāsaglabā attiecīgā pozīcija visai ilgi, jūtu, kā muskuļi
sāk silt un paliek arvien grūtāk noturēties. Es pavisam neesmu no lokanajām
meitenēm, līdz ar to daudzi vingrojumi man nepadodas nemaz tik viegli - jūtos
kā krastā izskalots valis, cenšoties aizķeksēt potītes ar pretējām rokām un vēl
noliecoties izvērst cauri šim kāju -roku krustojumam galvu. "Pakausis pret
Ziemassvētku eglīti zāles labajā pusē, bet skatiens uz trenažieru zāli,"
mums norāda trenere, bet es tai brīdī prātoju, kura pēc skaita Kamasutras poza šī
varētu būt. Cenšos visu uztvert pozitīvi, lai arī man neizdodas visas
kombinācijas perfekti izpildīt. "Jauna pieredze ir laba pieredze, man
noteikti šis nāks par labu!" es sevi mierinu. Gods godam izturēju visu
nodarbību!
Pats mulsinošākais fakts bija tas, ka zālē 80% bija sievietes gados,
ja tā drīkst izteikties. Un daudzām sanāca labāk par mani. Mani - kurai vēl tikai 26! Ģērbtuvēs ar divām jaukām kundzītēm aprunājos, kā viņām izdodas visu
izpildīt. Noskaidrojās, ka viena kalanētiku pie Arinas apmeklē divas reizes
nedēļā jau pāris gadus, otra līdzīgi. "Ar laiku izdosies," viņas mani
mierina, piebilstot, lai nāku rīt uz pilatēm, tur būs vieglāk. Hmm.. varbūt
vajag man arī aiziet uz tām pilatēm, nav slikta doma. Bet, lai vai kā, pēc
nodarbības čāpojot uz māju pusi, man bija sajūta, ka esmu par kādiem 2-3 cm
garāka pastiepusies un tāds patīkams tvirtums muskuļos.
Kā man šodien ar ēšanu - no rīta
balta kafija un zemeņu Actimel, pusdienās suši ar lasi (aha, tiešām suši, nu
nevarēju atturēties, kaut zinu, ka nav labākā izvēle), vakariņās - mīkstais
Brie siers apm. 30g un baltais greipfrūts. Svars - 77kg.
Labels: Kalanētika