Šodien bija burvīga
diena. Dienas pirmo pusi veltīju skaistumkopšanai - vispirms solārijs, tad
manikīrs un pedikīrs. Jebkurai sievietei taču patīk izskatīties labi! Jā,
solārijs nav tas veselīgais veids, bet, kad ārā ir decembris un dienas kļūst
tik īsas, tā vien gribas pabaudīt vismaz mākslīgo saulīti, un neliels iedegums
noteikti liek ķermenim izskatīties labāk. Vēlāk nedaudz paciemojos pie māsas un
pašā vakarā devos uz Maximu. Par to arī gribējās pastāstīt. Ziniet, ir grūti
iziet no ierastā ritmā jebkurā jomā, arī iepirkšanās ziņā. Man jau ir
iestaigāta taciņā gar vietēja lielveikala plauktiem - piens, krējums, augļi,
maize... Jā, jā, es vienmēr jau automātiski raitā solī dodos garām vitrīnām un
aši viens pēc otra pārtikas produkti nokļūst manā groziņā. Un te nu sākas problēmas.
Ja es gribu sakārtot savu ķermeni, nomest liekos kg un sākt lietot pareizu
uzturu, man jāmaina arī savi iepirkšanās paradumi. Un tas ir patiešām grūti!
Šovakar iepirku ēdienu tikai sev. Protams, piena paka - bez kafijas (nu jau
labu laiku bez cukura) ar pienu es nu nekādi nevaru..tad augļu nodaļa. Man ir
milzīga vājībā uz hurmām. Šis patīkami, maigais, oranžīgais auglis ir vienmēr
bijis topa augšpusē drūmajos rudens-ziemas vakaros. Tik problēma tā, ka es
nemāku aprobežoties ar vienu vai divām, man vajag vismaz piecas vai sešas. Un
viss jau būtu labi, bet..hurma satur līdz pat 25% glikozi un citus cukurus. Nav
tā labākā izvēle tiem, kas vēlas ieturēt sabalansētu maltīti. Līdz ar to,
hurmai ir izlikta viena liela stop zīme. Labāk atteikšos vispār, jo no vienas
tāpat nav jēga, tik sakārdinās mani un man gribēsies vēl. Tātad hurmu neņemam,
bet kādu augli man tomēr gribas, pareizāk sakot, augļus! Greipfrūti!! Tie man
dikti garšo un satur mazāk Kcal un cukurus. Paņemu gan sarkanos, gan gaišos
augļus, un vēl vienu pamelonu. Izskatās varen gards, nevaru atteikties. Tad vēl
mazs gabaliņš mīkstā siera President Brie. Tas satur 100 gramos 32 g taukus,
bet toties tur ir daudz olbaltumvielas. Enerģētiskā vērtība 360 Kcal. Un te nu
atkal mans vecais ieradums liek manīt savu. Es taču savu iemīļoto mīksto sieru ēdu ar
gaišajām vīnogām. Uz mirkli apstājos..nu nav laba doma, bet apklusinu savu
iekšējo balstiņu un aši ielieku groziņā ķekaru ar vīnogām. Pēc tam dodos uz
maizes nodaļu! Interesanti kāpēc?
Tur tas ir - - gaiši brūns, ar kraukšķīgu
garoziņu, gardu glazūru pārklāts! Jā, tas ir gaišais mafins ar riekstu
glazūru. Šķiet pēdējos mēnešu tikai retais gājiens uz Maximu izpalika bez
diviem mafiniem, jo vienmēr jau domās redzēju, kā es tos notiesāšu ar krūzi
baltas kafijas, laužot pa mazam gabaliņam. "Labi, labi," es sev saku - "tikai
vienu, ne divus, vienu taču var, un tas būs brokastīm!" Es tāpat zinu, ka sev
meloju, jo pilnīgi noteikti tas pačabēs jau šajā vakarā. Ielieku papīra maisiņā
un ātri dodos prom, bet še ku, re, ku, kaut kā pa ceļam manā groziņā trāpās arī
smalkmaizīte ar rabarberiem. Jā, jā smalkmaizīte ar rabarberiem - es nespēju
sev noticēt! Te bez komentāriem.
Tā nu es stāvu jau pie kasēm. Nolieku groziņu pie kājām un uzmetu
aci saviem pirkumiem. Njāā..sirdsapziņa grauž, ai kā grauž..un kur apņemšanās izslēgt
sliktos produktus, ko tur pie velna dara tas mafins un rabarbrmaizīte, un
vīnogas arī ir pilnīgi nevietā. Ir vakars, cilvēku daudz un rinda diezgan
gara. Man ir laiks pārdomām.. Paiet divas minūtes un hops - hops bez žēlastības izņemu no
groziņa gan vīnogas, gan mafinu, gan smaržīgo rabarbermaizīti. Prom, prom..visu
nolieku atpakaļ veikala plauktos un laimīgi nopūšos. Es to izdarīju! Es veicu mazmazītiņu
soli, lai lauztu savus nepareizos ēšanas paradumos! Tā lūk.. :))
Labels: Ēdienkarte
