Ai, meitenes, meitenes..laiks tik
ātri skrien, šodien sēžu un prātoju, nu, pa kuru laiku šis siltums atnāca.
Gaidīju pavasari, kas, starp citu, ir mans mīļākais gadalaiks, bet atnāca
vasara.
Kā man sokas? Visā visumā labi,
neskatoties, ka sporta kluba gaitas neesmu atsākusi un pie tik stingras ēšanas
nepieturos. Vairāk atļaujos to, ko sirds kāro, bet tomēr ik palaikam mēģinu
sevi piebremzēt. Svars pa gramam pat uz leju ir nedaudz nogājis. Tagad man ir
70.3 kg, brīžam nokrīt līdz 68.9, tad uzkāpj līdz 71.
Tā kā kļūst arvien siltāks,
saprotu, ka man uz sporta klubu galīgi nevelk, kaut gan nezinu, kā ir Sportimā,
varbūt tur viss kārtībā ar gaisa kondicionieriem. Pagājušogad, kad gāju Kolonna
Sporta klubā Galerijā Rīga, izbesījos no tur valdošā bezgaisa nodarbību laikā,
kad bija tās viskarstākās dienas.
Es biju pilnīgi un galīgi
nolēmusi sākt skrien pa vakariem. Un? Rezultāts? Vai kaut vienu dienu esmu
devusies kaut mazā riksītī? Atbilde ir diemžēl - nē. Nu kaut kā nevaru
saņemties..nezinu..varbūt baidos, varbūt kautrējos. Droši vien vajag kompāniju,
bet, kaut gan man reiz piedāvāju uz Biķernieku mežu doties un tur paskrien, bet
tā kā tobrīd biju jau pavakariņojusi, likās kaut kā savādi ar pilnu punci tagad
laisties riksī. Bet neesmu atmetusi cerību, ceru, ka vienu dienu saņemšos sākt
veselīgos/sportiskos vakarus kaut pa Purvciema mazajām ieliņām.
Toties esmu atklājusi savu
velosezonu. Ssssuperīgi! Man tā patīk mīties ar veļuku, kad vējš gar ausīm
svilpo! Ja vien mums būtu izveidota normāla veloceliņu sistēma..ehh..bet ko nu
tur, skatāmies uz pozitīvo - lēkāšana pāri baisi augstajām trotuāra malām, arī
ir laba fiziska aktivitāte.
Un vēl, pagājušajā nedēļā
nosvinēju savu 27. dzimšanas dienu. Sev biju tādu sarkano līniju nolikusi uz
29. aprīli, kad tos 62kg gribētos sasniegt. Kādas pāris dienas pirms saviem
svētkiem skatījos uz svariem un prātoju, kādas superdiētas diez man palīdzētu
nomest 8kg trīs dienās...hmmm..Bet, protams, es jau arī aptvēru, ka nu šis
termiņš kaut kā pavisam nebūtu tas reālākais..hehe. Bet nu savus 10kg tomēr esmu nometusi! Vispār jau termiņus nolikt
nav diez ko prātīgi, savādāk ir tā, ka pienāk TĀ diena un tu saproti, ka līdz
mērķim vēl milzīgs gabals ejams un tad pilnīgi skumji paliek. Nē, nu ir jau arī
prātīgi cilvēki, kas savu sarkano līniju noliek pietiekami reālā attālumā. (Es
piederu pie tiem ne-īpaši-prātīgajiem! :))
Vispār es ar tādām bažām tagad
skatos uz to silto laiku, vasariņu, kas var teikt ir atnākusi, jo drīz sāksies
ogu laiks (ķīmiskās zemenes, kuras pilnīgi bez kādas smaržas sākuši pārdot
mazās lavačkās tirdzniecības centros, es pie ogu laika nepieskaitu), un es jau
zinu, kā man kārosies ķirššši..uuu! Pēc tam arī būs sulīgie arbūzi..mmm.. Par
ko mans satraukums? Ar šīm lietām jābūt ļoti prātīgam, jo tie satur daudz
cukura un kas vēl - "izstaipa kuņģi", ja tā varētu izteikties. Mēs
pieēdamies tā labi un pēc pusstundas jau atkal gribas ēst, jo ogas ātri
pārstrādājas. Tā kā būs jāķeras klāt šiem kārumiem tā prātīgi - pa mazai
saujiņai, nevis uzreiz veselu kilogramu :))!
